17. Sattarasamavaggo

(166) 1. Arahato puññūpacayakathā

776. Atthi arahato puññūpacayoti? Āmantā. Atthi arahato apuññūpacayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi arahato apuññūpacayoti? Āmantā. Natthi arahato puññūpacayoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

777. Atthi arahato puññūpacayoti? Āmantā. Arahā puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, āneñjābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, gatisaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, bhavasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, issariyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, adhipaccasaṃvattaniyaṃ [ādhipaccasaṃvattanikaṃ (?)] kammaṃ karoti, mahābhogasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, mahāparivārasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, devasobhagyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karoti, manussasobhagyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

778. Atthi arahato puññūpacayoti? Āmantā. Arahā ācinātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahā apacinātīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… arahā pajahatīti…pe… arahā upādiyatīti…pe… arahā visinetīti…pe… arahā ussinetīti…pe… arahā vidhūpetīti …pe… arahā sandhūpetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu arahā nevācināti na apacināti apacinitvā ṭhitoti? Āmantā. Hañci arahā nevācināti nāpacināti apacinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato puññūpacayo’’ti.

Nanu arahā neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito, neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito, neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhitoti? Āmantā. Hañci arahā neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi arahato puññūpacayo’’ti.

779. Natthi arahato puññūpacayoti? Āmantā. Arahā dānaṃ dadeyyāti? Āmantā . Hañci arahā dānaṃ dadeyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi arahato puññūpacayo’’ti.

Arahā cīvaraṃ dadeyya…pe… piṇḍapātaṃ dadeyya… senāsanaṃ dadeyya… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadeyya… khādanīyaṃ dadeyya… bhojanīyaṃ dadeyya… pānīyaṃ dadeyya… cetiyaṃ vandeyya… cetiye mālaṃ āropeyya… gandhaṃ āropeyya… vilepanaṃ āropeyya…pe… cetiyaṃ abhidakkhiṇaṃ [padakkhiṇaṃ (?)] kareyyāti? Āmantā. Hañci arahā cetiyaṃ abhidakkhiṇaṃ kareyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi arahato puññūpacayo’’ti.

Atthi arahato puññūpacayotikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(167) 2. Natthi arahato akālamaccūtikathā

780. Natthi arahato akālamaccūti? Āmantā. Natthi arahantaghātakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi arahantaghātakoti? Āmantā. Atthi arahato akālamaccūti? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi arahato akālamaccūti? Āmantā. Yo arahantaṃ jīvitā voropeti, sati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropeti, asati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropetīti? Sati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropetīti. Hañci sati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropeti, no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi arahato akālamaccū’’ti. Asati jīvite jīvitāvasese jīvitā voropetīti, natthi arahantaghātakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



17. 第十七品
(166) 1. 关于阿罗汉的福德增长之论
776. 阿罗汉有福德增长吗?是的。阿罗汉有非福德增长吗?不应如此说...没有阿罗汉的非福德增长吗?是的。没有阿罗汉的福德增长吗?不应如此说...
777. 阿罗汉有福德增长吗?是的。阿罗汉造作福德行为,造作不动行为,造作导向轮回之业,造作导向有之业,造作导向权势之业,造作导向统治之业,造作导向大财富之业,造作导向大眷属之业,造作导向天界荣华之业,造作导向人间荣华之业吗?不应如此说...
778. 阿罗汉有福德增长吗?是的。阿罗汉在积集吗?不应如此说...阿罗汉在减损吗?不应如此说...阿罗汉在舍弃吗?...阿罗汉在执取吗?...阿罗汉在解开吗?...阿罗汉在系缚吗?...阿罗汉在熄灭吗?...阿罗汉在燃烧吗?不应如此说...阿罗汉既不积集也不减损,已减损而住吗?是的。如果阿罗汉既不积集也不减损,已减损而住,那么就不应说"阿罗汉有福德增长"。
阿罗汉既不舍弃也不执取,已舍弃而住,既不解开也不系缚,已解开而住,既不熄灭也不燃烧,已熄灭而住吗?是的。如果阿罗汉既不熄灭也不燃烧,已熄灭而住,那么就不应说"阿罗汉有福德增长"。
779. 阿罗汉没有福德增长吗?是的。阿罗汉会布施吗?是的。如果阿罗汉会布施,那么就不应说"阿罗汉没有福德增长"。
阿罗汉会布施衣服吗?...会布施饮食吗?...会布施住处吗?...会布施病人所需医药吗?...会布施硬食吗?...会布施软食吗?...会布施饮料吗?...会礼拜塔庙吗?...会在塔庙供养花吗?...会供养香吗?...会供养涂香吗?...会右绕塔庙吗?是的。如果阿罗汉会右绕塔庙,那么就不应说"阿罗汉没有福德增长"。
关于阿罗汉有福德增长之论终。
17. 第十七品
(167) 2. 关于阿罗汉无非时死之论
780. 阿罗汉没有非时死吗?是的。没有杀害阿罗汉者吗?不应如此说...有杀害阿罗汉者吗?是的。阿罗汉有非时死吗?不应如此说...阿罗汉没有非时死吗?是的。杀害阿罗汉者是在有寿命、有寿命剩余时夺取生命,还是在无寿命、无寿命剩余时夺取生命呢?是在有寿命、有寿命剩余时夺取生命。如果是在有寿命、有寿命剩余时夺取生命,那么就不应说"阿罗汉没有非时死"。如果是在无寿命、无寿命剩余时夺取生命,那么就没有杀害阿罗汉者吗?不应如此说...

781. Natthi arahato akālamaccūti? Āmantā. Arahato kāye visaṃ na kameyya, satthaṃ na kameyya, aggi na kameyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu arahato kāye visaṃ kameyya , satthaṃ kameyya, aggi kameyyāti? Āmantā. Hañci arahato kāye visaṃ kameyya, satthaṃ kameyya, aggi kameyya, no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi arahato akālamaccū’’ti.

Arahato kāye visaṃ na kameyya, satthaṃ na kameyya, aggi na kameyyāti? Āmantā. Natthi arahantaghātakoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

782. Atthi arahato akālamaccūti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmi; tañca kho diṭṭheva dhamme upapajjaṃ vā apare vā pariyāye’’ti. Attheva suttantoti? Āmantā . Tena hi natthi arahato akālamaccūti.

Natthi arahato akālamaccūtikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(168) 3. Sabbamidaṃ kammatotikathā

783. Sabbamidaṃ kammatoti? Āmantā. Kammampi kammatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbamidaṃ kammatoti? Āmantā. Sabbamidaṃ pubbekatahetūti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sabbamidaṃ kammatoti? Āmantā. Sabbamidaṃ kammavipākatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

784. Sabbamidaṃ kammavipākatoti? Āmantā. Kammavipākena pāṇaṃ haneyyāti? Āmantā. Pāṇātipāto saphaloti? Āmantā. Kammavipāko saphaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kammavipāko aphaloti? Āmantā. Pāṇātipāto aphaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kammavipākena adinnaṃ ādiyeyya…pe… musā bhaṇeyya… pisuṇaṃ bhaṇeyya… pharusaṃ bhaṇeyya… samphaṃ palapeyya… sandhiṃ chindeyya… nillopaṃ hareyya… ekāgārikaṃ kareyya… paripanthe tiṭṭheyya… paradāraṃ gaccheyya… gāmaghātakaṃ kareyya… nigamaghātakaṃ kareyya… kammavipākena dānaṃ dadeyya… cīvaraṃ dadeyya … piṇḍapātaṃ dadeyya… senāsanaṃ dadeyya… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ dadeyyāti? Āmantā. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāro saphaloti? Āmantā. Kammavipāko saphaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe… kammavipāko aphaloti? Āmantā. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāro aphaloti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

785. Na vattabbaṃ – ‘‘sabbamidaṃ kammato’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Kammunā vattatī [vattati (pī. ka., ma. ni. 2.460), vattate (?)] loko, kammunā vattatī [vattati (pī. ka., ma. ni. 2.460), vattate (?)] pajā;

Kammanibandhanā sattā, rathassāṇīva yāyato [ma. ni. 2.460; su. ni. 659].

‘‘Kammena kittiṃ labhate pasaṃsaṃ,

Kammena jāniñca vadhañca bandhaṃ;

Taṃ kammaṃ nānākaraṇaṃ viditvā,

Kasmā vade natthi kammanti loke’’ti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi ‘‘sabbamidaṃ kammato’’ti.

Sabbamidaṃ kammatotikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(169) 4. Indriyabaddhakathā



781. 阿罗汉没有非时死吗?是的。毒药不会对阿罗汉的身体起作用,刀剑不会伤害阿罗汉,火不会烧伤阿罗汉吗?不应如此说...毒药会对阿罗汉的身体起作用,刀剑会伤害阿罗汉,火会烧伤阿罗汉吗?是的。如果毒药会对阿罗汉的身体起作用,刀剑会伤害阿罗汉,火会烧伤阿罗汉,那么就不应说"阿罗汉没有非时死"。
毒药不会对阿罗汉的身体起作用,刀剑不会伤害阿罗汉,火不会烧伤阿罗汉吗?是的。没有杀害阿罗汉者吗?不应如此说...
782. 阿罗汉有非时死吗?是的。世尊不是说过:"比丘们,我不说有意造作、积累的业不经历果报就会消失。那果报或在现世,或在来世必定会经历。"有这样的经文吗?是的。那么阿罗汉就没有非时死。
关于阿罗汉无非时死之论终。
17. 第十七品
(168) 3. 关于一切皆由业所致之论
783. 一切皆由业所致吗?是的。业也是由业所致吗?不应如此说...一切皆由业所致吗?是的。一切都是由过去所作所致吗?不应如此说...一切皆由业所致吗?是的。一切都是业的果报吗?不应如此说...
784. 一切都是业的果报吗?是的。由业的果报杀生吗?是的。杀生有果报吗?是的。业的果报有果报吗?不应如此说...业的果报无果报吗?是的。杀生无果报吗?不应如此说...
由业的果报偷盗吗?...说妄语吗?...说离间语吗?...说粗恶语吗?...说绮语吗?...入室盗窃吗?...抢劫吗?...做强盗吗?...埋伏抢劫吗?...通奸吗?...屠村吗?...屠镇吗?...由业的果报布施吗?...布施衣服吗?...布施饮食吗?...布施住处吗?...布施病人所需医药吗?是的。布施病人所需医药有果报吗?是的。业的果报有果报吗?不应如此说...业的果报无果报吗?是的。布施病人所需医药无果报吗?不应如此说...
785. 不应说"一切皆由业所致"吗?是的。世尊不是说过:
"世间由业而转,众生由业而转;
众生为业所系,如车轮绕轴而转。
由业得名誉称赞,
由业受损失死亡囚禁;
知业有种种差别,
为何说世间无业?"
有这样的经文吗?是的。那么"一切皆由业所致"。
关于一切皆由业所致之论终。
17. 第十七品
(169) 4. 关于有情根之论

786. Indriyabaddhaññeva dukkhanti? Āmantā. Indriyabaddhaññeva aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu anindriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Āmantā. Hañci anindriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘indriyabaddhaññeva dukkha’’nti.

Anindriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ…pe… vipariṇāmadhammaṃ, tañca na dukkhanti? Āmantā. Indriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ…pe… vipariṇāmadhammaṃ, tañca na dukkhanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Indriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ…pe… vipariṇāmadhammaṃ, tañca dukkhanti [idaṃ-pucchādvayena purimapucchādvayassa purato bhavitabbaṃ]? Āmantā. Anindriyabaddhaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ…pe… vipariṇāmadhammaṃ, tañca dukkhanti [idaṃ-pucchādvayena purimapucchādvayassa purato bhavitabbaṃ]? Na hevaṃ vattabbe…pe….

787. Indriyabaddhaññeva dukkhanti? Āmantā. Nanu yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ [saṃ. ni. 3.15] vuttaṃ bhagavatā – ‘‘anindriyabaddhaṃ anicca’’nti? Āmantā. Hañci yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ [saṃ. ni. 3.15] vuttaṃ bhagavatā – anindriyabaddhaṃ aniccaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘indriyabaddhaññeva dukkha’’nti.

788. Na vattabbaṃ – ‘‘indriyabaddhaññeva dukkha’’nti? Āmantā. Yathā indriyabaddhassa dukkhassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, evamevaṃ anindriyabaddhassa dukkhassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… yathā indriyabaddhaṃ dukkhaṃ pariññātaṃ na puna uppajjati , evamevaṃ anindriyabaddhaṃ dukkhaṃ pariññātaṃ na puna uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi indriyabaddhaññeva dukkhanti.

Indriyabaddhakathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(170) 5. Ṭhapetvā ariyamaggantikathā

789. Ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhāti? Āmantā. Dukkhasamudayopi dukkhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dukkhasamudayopi dukkhoti? Āmantā. Tīṇeva ariyasaccānīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tīṇeva ariyasaccānīti? Āmantā. Nanu cattāri ariyasaccāni vuttāni bhagavatā – dukkhaṃ, dukkhasamudayo, dukkhanirodho, dukkhanirodhagāminī paṭipadāti? Āmantā. Hañci cattāri ariyasaccāni vuttāni bhagavatā – dukkhaṃ, dukkhasamudayo, dukkhanirodho, dukkhanirodhagāminī paṭipadā; no ca vata re vattabbe – ‘‘tīṇeva ariyasaccānī’’ti.

Dukkhasamudayopi dukkhoti? Āmantā. Kenaṭṭhenāti? Aniccaṭṭhena. Ariyamaggo aniccoti? Āmantā. Ariyamaggo dukkhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ariyamaggo anicco, so ca na dukkhoti? Āmantā. Dukkhasamudayo anicco, so ca na dukkhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dukkhasamudayo anicco, so ca dukkhoti? Āmantā. Ariyamaggo anicco, so ca dukkhoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



786. 只有感官束缚的事物是苦吗?是的。感官束缚的事物是无常的、因缘而生的、必灭之法、必衰之法、必厌之法、必灭之法、必变之法吗?不应如此说...难道无感官束缚的事物是无常的、因缘而生的、必灭之法、必衰之法、必厌之法、必灭之法、必变之法吗?是的。如果无感官束缚的事物是无常的、因缘而生的、必灭之法、必衰之法、必厌之法、必灭之法、必变之法，那么就不应说"只有感官束缚的事物是苦"。
无感官束缚的事物是无常的、因缘而生的...必变之法，这些难道不是苦吗?是的。感官束缚的事物是无常的、因缘而生的...必变之法，这些难道不是苦吗?不应如此说...
感官束缚的事物是无常的、因缘而生的...必变之法，这些苦吗[这个问题是前面问题的前提]?是的。无感官束缚的事物是无常的、因缘而生的...必变之法，这些苦吗[这个问题是前面问题的前提]?不应如此说...
787. 只有感官束缚的事物是苦吗?是的。难道无常的事物是苦[《相应部》3.15]，世尊不是说过"无感官束缚的事物是无常"吗?是的。如果无常的事物是苦[《相应部》3.15]，世尊不是说过"无感官束缚的事物是无常"吗?不应如此说...那么就不应说"只有感官束缚的事物是苦"。
788. 不应说"只有感官束缚的事物是苦"吗?是的。就像对感官束缚的苦的理解，世尊以此修习圣道，那么对无感官束缚的苦的理解，世尊以此修习圣道吗?不应如此说...就像感官束缚的苦被理解后不再生起，那么无感官束缚的苦被理解后不再生起吗?不应如此说。因此就应说"只有感官束缚的事物是苦"。
关于感官束缚之论终。
17. 第十七品
(170) 5. 除了圣道之外的事物是苦吗?
789. 除了圣道之外的所有法都是苦吗?是的。苦的起因也是苦吗?不应如此说...苦的起因也是苦吗?是的。三种圣谛吗?不应如此说...三种圣谛吗?是的。世尊不是说过四种圣谛吗——苦、苦的起因、苦的灭尽、通向苦的灭尽的道路吗?是的。如果世尊说过四种圣谛——苦、苦的起因、苦的灭尽、通向苦的灭尽的道路，那么就不应说"三种圣谛"。
苦的起因也是苦吗?是的。以什么为依据?以无常为依据。圣道是无常的吗?是的。圣道是苦吗?不应如此说...
圣道是无常的，那它也是苦吗?是的。苦的起因是无常的，那它也是苦吗?不应如此说...苦的起因是无常的，那它也是苦吗?是的。圣道是无常的，那它也是苦吗?不应如此说...

790. Na vattabbaṃ – ‘‘ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā’’ti? Āmantā. Nanu sā dukkhanirodhagāminī paṭipadāti? Āmantā. Hañci sā dukkhanirodhagāminī paṭipadā, tena vata re vattabbe – ‘‘ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā’’ti.

Ṭhapetvā ariyamaggantikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(171) 6. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātikathā

791. Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭhapurisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti? Āmantā. Nanu atthi keci saṅghassa dānaṃ dentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa dānaṃ denti, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti. Nanu atthi keci saṅghassa cīvaraṃ denti…pe… piṇḍapātaṃ denti… senāsanaṃ denti… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ denti… khādanīyaṃ denti… bhojanīyaṃ denti…pe… pānīyaṃ dentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa pānīyaṃ denti, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Āhutiṃ jātavedova, mahāmeghaṃva medanī;

Saṅgho samādhisampanno, paṭiggaṇhāti dakkhiṇa’’nti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātīti.

792. Saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātīti? Āmantā. Maggo paṭiggaṇhāti, phalaṃ paṭiggaṇhātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(172) 7. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā



790. Na vattabbaṃ – ‘‘ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā’’ti? Āmantā. Nanu sā dukkhanirodhagāminī paṭipadāti? Āmantā. Hañci sā dukkhanirodhagāminī paṭipadā, tena vata re vattabbe – ‘‘ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā’’ti.

Ṭhapetvā ariyamaggantikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(171) 6. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātikathā

791. Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭhapurisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti? Āmantā. Nanu atthi keci saṅghassa dānaṃ dentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa dānaṃ denti, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti. Nanu atthi keci saṅghassa cīvaraṃ denti…pe… piṇḍapātaṃ denti… senāsanaṃ denti… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ denti… khādanīyaṃ denti… bhojanīyaṃ denti…pe… pānīyaṃ dentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa pānīyaṃ denti, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Āhutiṃ jātavedova, mahāmeghaṃva medanī;

Saṅgho samādhisampanno, paṭiggaṇhāti dakkhiṇa’’nti.

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātīti.

792. Saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātīti? Āmantā. Maggo paṭiggaṇhāti, phalaṃ paṭiggaṇhātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(172) 7. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā




#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
我来将这段文献完整翻译成简体中文：
790. 不应该说"除了圣道之外，其余的一切有为法都是苦"吗？是的。难道这不是导向苦灭的道路吗？是的。如果这是导向苦灭的道路，那么应当说"除了圣道之外，其余的一切有为法都是苦"。
关于除外圣道的讨论结束。
第十七品
(171) 6. 关于"不应该说僧团接受供养"的讨论
791. 不应该说"僧团接受供养"吗？是的。难道僧团不是应供养、应款待、应施与、应合掌礼敬、世间无上福田吗？是的。如果僧团是应供养、应款待、应施与、应合掌礼敬、世间无上福田，那么应当说"僧团接受供养"。
不应该说"僧团接受供养"吗？是的。难道世尊不是说过四双八辈是应供养的吗？是的。如果世尊说过四双八辈是应供养的，那么应当说"僧团接受供养"。
不应该说"僧团接受供养"吗？是的。难道没有人向僧团布施吗？有的。如果有人向僧团布施，那么应当说"僧团接受供养"。难道没有人向僧团布施衣物...乞食...住所...病人所需药品...硬食...软食...饮料吗？有的。如果有人向僧团布施饮料，那么应当说"僧团接受供养"。
不应该说"僧团接受供养"吗？是的。难道世尊不是说过：
"如火神接受祭品，如大地接受雨水，
具足禅定的僧团，同样接受供养"
这段经文确实存在吗？是的。那么僧团确实接受供养。
792. 僧团接受供养吗？是的。道接受供养，果接受供养吗？不应该这样说...等等。
关于"不应该说僧团接受供养"的讨论结束。
第十七品
(172) 7. 关于"不应该说僧团净化供养"的讨论

793. Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti? Āmantā. Nanu atthi keci saṅghassa dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhenti, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti.

Nanu atthi keci saṅghassa cīvaraṃ datvā…pe… piṇḍapātaṃ datvā…pe… senāsanaṃ datvā… gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ datvā… khādanīyaṃ datvā… bhojanīyaṃ datvā…pe… pānīyaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhentīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghassa pānīyaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhenti, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti.

794. Saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetīti? Āmantā. Maggo visodheti, phalaṃ visodhetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(173) 8. Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathā

795. Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī’’ti? Āmantā. Nanu atthi keci saṅghabhattāni karonti, uddesabhattāni karonti, yāgupānāni karontīti? Āmantā. Hañci atthi keci saṅghabhattāni karonti, uddesabhattāni karonti, yāgupānāni karonti, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘gaṇabhojanaṃ paramparabhojanaṃ atirittabhojanaṃ anatirittabhojana’’nti? Āmantā. Hañci vuttaṃ bhagavatā – ‘‘gaṇabhojanaṃ paramparabhojanaṃ atirittabhojanaṃ anatirittabhojanaṃ’’, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī’’ti? Āmantā. Nanu aṭṭha pānāni vuttāni bhagavatā – ambapānaṃ, jambupānaṃ , cocapānaṃ, mocapānaṃ, madhukapānaṃ, [madhupānaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.) mahāva. 300 pana passitabbaṃ] muddikapānaṃ, sālukapānaṃ, phārusakapānanti? Āmantā. Hañci aṭṭha pānāni vuttāni bhagavatā – ambapānaṃ, jambupānaṃ, cocapānaṃ, mocapānaṃ, madhukapānaṃ, muddikapānaṃ , sālukapānaṃ, phārusakapānaṃ, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatī’’ti.

796. Saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyatīti? Āmantā. Maggo bhuñjati pivati khādati sāyati, phalaṃ bhuñjati pivati khādati sāyatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(174) 9. Na vattabbaṃ saṅghassadinnaṃ mahapphalantikathā



我将这段文献完整翻译成简体中文：
793. 不应该说"僧团净化供养"吗？是的。难道僧团不是应供养、应款待、应施与、应合掌礼敬、世间无上福田吗？是的。如果僧团是应供养...等...世间无上福田，那么应当说"僧团净化供养"。
不应该说"僧团净化供养"吗？是的。难道世尊不是说过四双八辈是应供养的吗？是的。如果世尊说过四双八辈是应供养的，那么应当说"僧团净化供养"。
不应该说"僧团净化供养"吗？是的。难道没有人向僧团布施后获得供养的功德吗？有的。如果有人向僧团布施后获得供养的功德，那么应当说"僧团净化供养"。
难道没有人向僧团布施衣物...乞食...住所...病人所需药品...硬食...软食...饮料后获得供养的功德吗？有的。如果有人向僧团布施饮料后获得供养的功德，那么应当说"僧团净化供养"。
794. 僧团净化供养吗？是的。道净化供养，果净化供养吗？不应该这样说...等等。
关于"不应该说僧团净化供养"的讨论结束。
第十七品
(173) 8. 关于"不应该说僧团食用"的讨论
795. 不应该说"僧团吃、喝、咀嚼、品尝"吗？是的。难道没有人准备僧团食物、指定食物、粥饮吗？有的。如果有人准备僧团食物、指定食物、粥饮，那么应当说"僧团吃、喝、咀嚼、品尝"。
不应该说"僧团吃、喝、咀嚼、品尝"吗？是的。难道世尊不是说过"团体食、轮流食、剩余食、非剩余食"吗？是的。如果世尊说过"团体食、轮流食、剩余食、非剩余食"，那么应当说"僧团吃、喝、咀嚼、品尝"。
不应该说"僧团吃、喝、咀嚼、品尝"吗？是的。难道世尊不是说过八种饮料：芒果饮料、蒲桃饮料、香蕉饮料、芭蕉饮料、蜜树饮料、葡萄饮料、睡莲根饮料、梨饮料吗？是的。如果世尊说过八种饮料：芒果饮料、蒲桃饮料、香蕉饮料、芭蕉饮料、蜜树饮料、葡萄饮料、睡莲根饮料、梨饮料，那么应当说"僧团吃、喝、咀嚼、品尝"。
796. 僧团吃、喝、咀嚼、品尝吗？是的。道吃、喝、咀嚼、品尝，果吃、喝、咀嚼、品尝吗？不应该这样说...等等。
关于"不应该说僧团食用"的讨论结束。
第十七品
(174) 9. 关于"不应该说布施给僧团有大果报"的讨论

797. Na vattabbaṃ – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti.

798. Na vattabbaṃ – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā’’ti [ma. ni. 3.376]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅghassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, kattha dinnaṃ mahapphalanti.

‘‘Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā;

Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito.

‘‘Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, saṅghe dinnaṃ mahapphala’’nti [saṃ. ni. 1.262; vi. va. 642, 751].

‘‘Eso hi saṅgho vipulo mahaggato,

Esappameyyo udadhīva sāgaro;

Ete hi seṭṭhā naravīrasāvakā [narasīhasāvakā (ka.)],

Pabhaṅkarā dhammamudīrayanti.

‘‘Tesaṃ sudinnaṃ suhutaṃ suyiṭṭhaṃ,

Ye saṅghamuddissa dadanti dānaṃ;

Sā dakkhiṇā saṅghagatā patiṭṭhitā,

Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.

‘‘Etādisaṃ yaññamanussarantā,

Ye vedajātā vicaranti [viharanti (sī. ka.)] loke;

Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ,

Aninditā saggamupenti ṭhāna’’nti [vi. va. 645, 754].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅghassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(175) 10. Na vattabbaṃ buddhassadinnaṃ mahapphalantikathā



797. Na vattabbaṃ – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā. Hañci saṅgho āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, tena vata re vattabbe – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti.

798. Na vattabbaṃ – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘saṅghe, gotami, dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā’’ti [ma. ni. 3.376]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅghassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ – ‘‘saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, kattha dinnaṃ mahapphalanti.

‘‘Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā;

Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito.

‘‘Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, saṅghe dinnaṃ mahapphala’’nti [saṃ. ni. 1.262; vi. va. 642, 751].

‘‘Eso hi saṅgho vipulo mahaggato,

Esappameyyo udadhīva sāgaro;

Ete hi seṭṭhā naravīrasāvakā [narasīhasāvakā (ka.)],

Pabhaṅkarā dhammamudīrayanti.

‘‘Tesaṃ sudinnaṃ suhutaṃ suyiṭṭhaṃ,

Ye saṅghamuddissa dadanti dānaṃ;

Sā dakkhiṇā saṅghagatā patiṭṭhitā,

Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.

‘‘Etādisaṃ yaññamanussarantā,

Ye vedajātā vicaranti [viharanti (sī. ka.)] loke;

Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ,

Aninditā saggamupenti ṭhāna’’nti [vi. va. 645, 754].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi saṅghassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(175) 10. Na vattabbaṃ buddhassadinnaṃ mahapphalantikathā




#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
797. 不应该说"布施僧团果报大"吗？是的。难道僧团不是应该受供养、应该受款待、应该受布施、应该受合掌礼敬、是世间无上福田吗？是的。如果僧团是应该受供养...乃至...是世间无上福田,那么应该说"布施僧团果报大"。
不应该说"布施僧团果报大"吗？是的。难道世尊不是说四双八辈是应该受布施的吗？是的。如果世尊说四双八辈是应该受布施的,那么应该说"布施僧团果报大"。
798. 不应该说"布施僧团果报大"吗？是的。难道世尊不是说过:"乔达弥,你应该布施僧团,布施僧团时,我和僧团都会受到供养"吗？有这样的经文吗？是的。那么布施僧团果报大。
不应该说"布施僧团果报大"吗？是的。难道天帝释不是这样对世尊说的:
"人们行布施,众生求福德,
作有依福业,何处施果大?"
"四向四果者,正直具定慧,
此即为僧团,戒慧皆具足。
人们行布施,众生求福德,
作有依福业,施僧团果大。"
"此僧团广大且高尚,
无量如大海无边际;
这些最胜人中勇者弟子,
光明照耀宣说正法。
布施供养他们善哉,
为僧团而行布施;
此布施植根于僧团,
世间智者称赞果报大。
忆念如是布施祭祀,
具智慧者行于世间;
断除一切吝啬之垢,
无可指责生于天界。"
有这样的经文吗？是的。那么布施僧团果报大。
不应该说布施僧团果报大的讨论结束。
第十七品
(175) 10. 不应该说布施佛陀果报大的讨论

799. Na vattabbaṃ – ‘‘buddhassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu bhagavā dvipadānaṃ aggo, dvipadānaṃ seṭṭho, dvipadānaṃ pamokkho, dvipadānaṃ uttamo, dvipadānaṃ pavaro asamo asamasamo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggaloti? Āmantā. Hañci bhagavā dvipadānaṃ aggo, dvipadānaṃ seṭṭho, dvipadānaṃ pamokkho, dvipadānaṃ uttamo, dvipadānaṃ pavaro asamo asamasamo appaṭisamo appaṭibhāgo appaṭipuggalo, tena vata re vattabbe – ‘‘buddhassa dinnaṃ mahapphala’’nti.

Na vattabbaṃ – ‘‘buddhassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Atthi koci buddhena samasamo – sīlena samādhinā paññāyāti? Natthi . Hañci natthi koci buddhena samasamo – sīlena samādhinā paññāya, tena vata re vattabbe – ‘‘buddhassa dinnaṃ mahapphala’’nti.

Na vattabbaṃ – ‘‘buddhassa dinnaṃ mahapphala’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Nayimasmiṃ vā loke parasmiṃ vā pana,

Buddhena seṭṭho ca samo ca vijjati;

Yamāhuneyyānaṃ aggataṃ gato,

Puññatthikānaṃ vipulapphalesina’’nti [vi. va. 1047].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi buddhassa dinnaṃ mahapphalanti.

Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathā niṭṭhitā.

17. Sattarasamavaggo

(176) 11. Dakkhiṇāvisuddhikathā

800. Dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakatoti? Āmantā. Nanu atthi keci paṭiggāhakā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti? Āmantā . Hañci atthi keci paṭiggāhakā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, no ca vata re vattabbe – ‘‘dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato’’ti.

Dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakatoti? Āmantā . Nanu cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatāti? Āmantā. Hañci cattāro purisayugā aṭṭha purisapuggalā dakkhiṇeyyā vuttā bhagavatā, no ca vata re vattabbe – ‘‘dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato’’ti.

Dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakatoti? Āmantā. Nanu atthi keci sotāpanne dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhentīti? Āmantā. Hañci atthi keci sotāpanne dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhenti, no ca vata re vattabbe – ‘‘dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato’’ti.

Nanu atthi keci sakadāgāmissa…pe… anāgāmissa…pe… arahato dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhentīti? Āmantā. Hañci atthi keci arahato dānaṃ datvā dakkhiṇaṃ ārādhenti, no ca vata re vattabbe – ‘‘dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato’’ti.

801. Paṭiggāhakato dānaṃ visujjhatīti? Āmantā. Añño aññassa kārako, parakataṃ sukhadukkhaṃ, añño karoti añño paṭisaṃvedetīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakatoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘catasso kho imā, ānanda, dakkhiṇā visuddhiyo! Katamā catasso? Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato; atthānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati, no dāyakato ; atthānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca; atthānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati, no paṭiggāhakato. Imā kho, ānanda, catasso dakkhiṇā visuddhiyo’’ti [ma. ni. 

799. 不应该说"布施佛陀果报大"吗？是的。难道世尊不是二足生中最尊、二足生中最优、二足生中最解脱、二足生中最上、二足生中最杰出、无可比拟、无与伦比、无可匹敌、无可分割、无可分配的独特者吗？是的。如果世尊是二足生中最尊、二足生中最优、二足生中最解脱、二足生中最上、二足生中最杰出、无可比拟、无与伦比、无可匹敌、无可分割、无可分配的独特者，那么应该说"布施佛陀果报大"。
不应该说"布施佛陀果报大"吗？是的。难道没有与佛相等者——在戒、定、慧上吗？没有。确实没有与佛相等者——在戒、定、慧上，因此应该说"布施佛陀果报大"。
不应该说"布施佛陀果报大"吗？是的。难道世尊不是说过：
"在此世或他世中，
无与佛相等者存在；
被称为应供者的最上者，
为行善者带来丰硕果报"吗？
有这样的**吗？是的。那么布施佛陀果报大。
不应该说布施佛陀果报大的讨论结束。
第十七品
(176) 11. 关于供养的清净讨论
800. 是说"只有施者的布施才清净，而受者的布施不清净"吗？是的。难道确实存在一些受者，是应供养、应款待、应布施、应合掌礼敬、是世间无上福田的吗？是的。如果确实存在一些受者，是应供养、应款待、应布施、应合掌礼敬、是世间无上福田，那么应该说"只有施者的布施才清净，而受者的布施不清净"。
只有施者的布施才清净，而受者的布施不清净吗？是的。难道四双八辈的应供者不是世尊所说的吗？是的。如果四双八辈的应供者是世尊所说的，那么应该说"只有施者的布施才清净，而受者的布施不清净"。
只有施者的布施才清净，而受者的布施不清净吗？是的。难道确实有一些初果者在布施后会受到供养吗？是的。如果确实有一些初果者在布施后会受到供养，那么应该说"只有施者的布施才清净，而受者的布施不清净"。
难道确实有一些二果者...乃至...三果者...乃至...阿罗汉在布施后会受到供养吗？是的。如果确实有一些阿罗汉在布施后会受到供养，那么应该说"只有施者的布施才清净，而受者的布施不清净"。
801. 受者的布施不清净吗？是的。难道不是说每个人都是因缘者，感受着他人的快乐与痛苦吗？确实不是这样...乃至...
只有施者的布施才清净，而受者的布施不清净吗？是的。难道世尊不是说过：
"四种供养，阿难，清净的供养！哪四种呢？阿难，供养的布施清净，而受者的布施不清净；阿难，受者的布施清净，而施者的布施不清净；阿难，供养的布施与受者的布施都清净；阿难，供养的布施既不清净，也不清净于受者。阿难，这四种供养的清净"。

3.381]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato’’ti.

Dakkhiṇāvisuddhikathā niṭṭhitā.

Sattarasamavaggo.


3.381]。有这样的经文吗？是的。那么不应该说"只有施者的布施才清净，而受者的布施不清净"。
关于供养的清净讨论结束。
第十七品结束。


Tassuddānaṃ –

Atthi arahato puññūpacayo, natthi arahato akālamaccu, sabbamidaṃ kammato, indriyabaddhaññeva dukkhaṃ, ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā, saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhāti, saṅgho dakkhiṇaṃ visodheti, saṅgho bhuñjati pivati khādati sāyati, saṅghassa dinnaṃ mahapphalaṃ, atthi dānaṃ visuddhiyāti [visujjhatīti (syā.)].

其总结如下：
有阿罗汉的福德积累，没有阿罗汉的无时无刻的死亡，所有这些都是因果法则，感官束缚的痛苦，除去圣道之外，其余的法都是苦，僧团接受供养，僧团清净供养，僧团享用、饮用、食用、安住，布施给僧团的果报大，确实有清净的布施。

